Kādi faktori var izskaidrot ekonomiskās attīstības atšķirības starp ASV un Brazīliju?
Tāpat kā tās Latīņamerikas kaimiņvalstīm, arī Brazīlijas ekonomikas attīstība „Jaunās valsts” periodā bija balstīta uz eksporta vadītu izaugsmi, eksportēja tādus agrikultūras produktus kā cukurs, vilna, kafija un kaučuks. 19. gs, kafija izvirzījās kā vadošā eksportprece Brazīlijas ekonomikā. Vecās Republikas laikā lielais kafijas pieprasījums Eiropā un Ziemeļamerikā nodrošināja Brazīlijas faktisku monopolu globālajā tirgū. 1919. gadā kafijas eksports sastādīja 56% no tā kopējā apjoma. Pēc pieciem gadiem tas palielinājās līdz 75%. Kafijas monopols nodrošināja Brazīlijas dominanci globālos apmēros pat bez īpašas valsts iejaukšanās tās ekonomikā. Eksporta ieņēmumi tika izlietoti dzelzceļu būvei, enerģētikas attīstībai un citām infrastruktūrām. Šīs investīcijas veicināja arī vieglo industriju attīstību – tekstila, apģērbu, apavu.
Brazīlijas valdība sāka iejaukties ekonomikā tikai 1930. gadā, Lielās depresijas laikā, kad starptautiskais pieprasījums pēc kafijas sāka kristies. Tāpat kā samazinājās eksports, samzinājās arī importēto manufaktūru produktu apjoms. Tas veicināja iekšējo indiustriālo razošanu, lai aizstātu vairs nepienākošās importa preces, koncentrējoties uz sfērām, kas prasīja mazu kapitāla un tehnoloģiju piesaisti. Tādējādi izveidojās arī jaunas darbavietas.
Pēc Otrā pasaules kara beigām izvirzījās jauni mērķi – attīstīt smago industriju un veicināt ražošanu, kam nepiciešami augsti kapitāla ieguldījumi. …
