Vārda brīvības princips un tā garantijas Latvijas tiesību aktos

Vārda brīvība ir viena no demokrātiskās valsts pamattiesībām, tā ir brīvība izteikt savus spriedumus, sniegt komentārus, savu viedokli. Vārda brīvība ir attiecināma gan uz verbālo informāciju, gan uz māksliniecisko izteiksmes veidu ( piemēram , gleznošana, reklāma).
Latvijas valsts ilgus gadus bija pakļauta dažādām diktatoru un totalitāriem režīmiem, kur vārda brīvības vienkārši nebija. Pastāvēja stingra cenzūra, cilvēki teica to, ko no viņiem sagaidīja, kas bija atļauts, ko drīkstēja teikt. Visi dzīvoja bailes pateikt ko lieku, pierada un nākamas paaudzes jau nezināja neko citu, viņiem bija izveidojies noteikts viedoklis no viendabīgas informācijas saņemšanas.
Līdz ar neatkarības atgūšanu atnāca arī vārda brīvība un cenzūra tika aizliegta. Sākumā ierobežojumu bija mazāk, taču ar laiku to skaits pieauga.
Jā, arī demokratikaja, neatkarīgajā valstī pastāv noteikti vārda brīvības ierobežojumi, kurus nosaka samērīguma princips. Vārda brīvības princips bieži krustojas ar informācijas atklatibas un pieejamības principu un ar cilvēka goda un cieņas aizsargāšanu.
Vārda brīvības ierobežojumi ir nepieciešami, ja vārdi aizkar personas godu un cieņu, rada draudus demokrātiskas valsts pastāvēšanai. Ierobežojumu ieviešanas kārtība ir ļoti individuāla katras atsevišķām gadījumam, tāpēc ir tik grūti ievest kādus standartus šajā jomā, lai tie nebūtu pretrunā ar vārda brīvības kā demokrātijas pamata principu.
Vārda brīvību Latvijā garantē Latvijas Republikas Satversme, kā arī masu saziņas līdzekļu likumi: Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, Radio un televīzijas likums.
Referāta tēma – vārda brīvības princips – ir ļoti aktuāla, jo bieži šis princips tiek savdabīgi interpretēts un izklāstīts. Referātā es aplūkoju vārda brīvības principa būtību, cenzūras jēdzienu un arī Latvijas tiesību aktus, kas vārda brīvības principu regulē.
Vārda brīvība pieder pie tā sauktajām pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām cilvēku pamattiesībām.
Vārda brīvība aptver ļoti plašu jomu un ietver divus aspektus – privāto un publisko aspektu. Vārda brīvības privātais aspekts nozīmē, ka katrai personai ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības turēties pie tiem, brīvi tos paust. Vārda brīvība ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem tādas sabiedrības veidošanā, kura būtu balstīta uz savstarpēju cieņu. Savukārt vārda brīvības publiskais aspekts attiecas uz ikviena tiesībām saņemt informāciju un paust savus uzskatus jebkurā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. Pie šiem informācijas izplatīšanas un uzskatu paušanas veidiem pieder arī masu informācijas līdzekļi – radio un televīzija. …