Pastāv arī dažādi uzskati par kultūras globalizāciju, respektīvi, par kultūras viendabības veidošanos. Daudzi zinātnieki apgalvo, ka veidojas, piemēram, veidota biznesa kultūra – veids, kā tiek kārtoti darījumi, visas pasaules biznesmeņu uzvedības normas, ģērbšanās stils un izklaides. Šādas vienotas kultūras veidošanās ir vērojama arī citu profesiju vai sociālo grupu pārstāvjiem. Parasti tiek likta vienlīdzības zīme starp kultūras globalizāciju un amerikanizāciju, ar to saprotot pārsvarā patēriņa kultūru – kā cilvēki ģērbjas, ko ēd, kā izklaidējas. Tomēr joprojām ir svarīgas arī nacionālās īpatnības. Nav vienprātības par to, cik lielā mērā globalizācija skar morāles normas, ģimeni, sociālās organizācijas formas u.c. kultūras sfēras.
Antiglobālisti (globalizācijas pretinieki), uzskata, ka tā dod labumu tikai lielražotājiem, galvenokārt multinacionālajām korporācijām un augsti attīstītajām valstīm, bet jaunattīstības valstīm nes tikai ļaunumu. Viņi globalizāciju vērtē kā Ziemeļu un Dienvidu konflikta izpausmi. Ziemeļu imperiālisma ierocis esot multinacionālās korporācijas un starptautiskās organizācijas. …
