Pēc Makjavelli domām „valdniekam, ja viņš grib turēt paklausībā savus pavalstniekus, ir jābūt cietsirdīgam. Labāk iedzīt viņos bailes, nekā panākt to mīlestību, jo lielākā daļa cilvēku ir nepateicīgi, liekulīgi, bailīgi un alkatīgi: kamēr viņiem dara labu, tikmēr tie ir labvēlīgi, taču cilvēki vienmēr ir gatavi cits citu nodot un iznīcināt. Cilvēki ciena galvenokārt spēku.”1
“Patiesa tikumība Makjavelli tipa politiķim nāk par ļaunu, jo tā viņam atņem kustīgumu. Tā ierobežo vajadzīgās rīcības spēles telpu un mazina darbības efektivitāti, sašaurina rīcības repertuāru.…
