Hercogs Jēkabs bija daudz ceļojis un ieguvis teicamu izglītību. Viņš labi pazina Eiropas svarīgākās pilsētas un bija ietekmējies no merkantilisma idejām. Sevišķa ietekme viņa vēlākajā politikā bija Holandē pavadītajiem gadiem, kur Jēkabs studēja tirdzniecību un viņa uzmanību bija saistījusi koloniju ekonomiskā nozīme. Kā hercogs viņš tiecās īstenot merkantilisma principus, t. i., cik vien iespējams panākt aktīvu tirdzniecības bilanci.
Jēkabs iekārtoja lielu kuģu būvētavu Ventspilī, pieņēma holandiešu un vācu meistarus un uzsāka vērienīgu flotes radīšanu. Neskatoties uz to, ka daļu kuģu Jēkabs pārdeva Anglijai un Francijai, Kurzemes flote bija lielāka par Polijas floti. Līdzīgā veidā Jēkabs attīstīja rūpniecību: viņš ierīkoja 15 dzelzs, 7 vara cepļus, 7 stikla kausētavas, 5 papīra dzirnavas, 14 salpetra un 5 ziepju vārītavas. Visi šie uzņēmumi piederēja hercogam personiski un viņš viens pats atbildēja par ieguldīto kapitālu, darbaspēku un tā organizēšanu, bet viņa pasākumi deva labumu arī pilsētām un pārējai valstij.
Par spīti tam, ka Polija – Lietuva cieši turēja hercogisti savā varā un 1617. gada konstitūcija ierobežoja hercoga darbību, Jēkabs rīkojās kā starptautiskas nozīmes suverēns valdnieks. ar uzņēmību un saprātīgu savu īpašumu pārvaldīšanu hercogs bija sakrājis ievērojamas bagātības, kas cēla viņa prestižu. Kārlis X Gustavs esot teicis par viņu, ka Kurzemes hercogs esot pārāk bagāts, lai būtu tikai hercogs, bet bagātības nepietiekot, lai viņš būtu karalis.…
