Jaunlatviešu nacionālpolitiskie uzskati

K. Valdemārs. Latviešu nākotne krievu un vāciešu starpā.
• Jāmācās gan krievu, gan vācu valoda, cik vien iespējams – svešo valodu saprašana neliek atšķirties no savas latviešu tautas. Nevajag aizmirst ne tikai cittautu, bet arī latviešu laikrakstus, grāmatas un avīzes. Literatūra savieno pašu tautu un viņas vajadzības.
• Pieaugs karstas jūtas par tautas labklājību, kad dzīves apstākļu dēļ jums gadīsies runāt krieviski vai vāciski (piem. Baltijas vācieši, kuri stāv kara un civildienestā, un ieņem augstas vietas Pēterburgā un visā Krievijā. Tie atnesuši lielāku labum, nekā tie, kas palikuši mājās tikai vāciski runā).
• Latvija atrodas izdevīgā vietā – vidū starp lielo Krieviju un diezgan lielo Vāciju, līdz ar to diezgan viegli tik labās skolās, iemācīties abas valodas →tādā veidā palikt bagātākiem, kļūt par vidutājiem starp abām lielvalstīm.
• „Pēterburgas Avīžu” laikā Pēterburgā pie visiem ārzemju sūtņiem dažādos amatos stāvēja latvieši (Turcija, Brazīlija, Bavārija, Spānija). Laikam tagad, pēc 25 gadiem, būs tāpat.
• Latviešu tautai īpašs labums – latvietim vieglāk iemācīties krievu valodu, nekā vācietim – kas vēl vairāk parāda latviešu spēku, ja to ievērosim. Taču, šo labumu varēs sasniegt tikai maza tautas daļa, kas iemācīsies vairāk valodas. Šī daļa taps turīga un varēs stutēt latviešu dzīvi.( tām jāatvēl tikpat lielas tiesības, kā citiem, kuriem ļauts runāt par apstākļiem vienā vai otrā valodā).
• Pēterburgas viesnīcās sulaiņi, šveicari un citi ierēdņi, kā arī telegrāfu, pastu un dzelzceļu iestādes darbinieki visā Krievijā lielākā daļa ir latvieši (Pēterburgā dzīvo 400-500 latviešu, 10x vairāk vāciešu un 3-4x vairāk igauņu). Līdz ar to latviešiem iespēja iemācīties vēl kādu valodu klāt. Tas manāms arī uz jūrniecības lauka, kur daudzas valodas saprast ir diezgan svarīgi.
…