Viens no atzītākajiem viduslaiku teologiem Akvīnas Toms uzskatīja, ka cilvēks izmanto brīvo gribu, lai virzītos uz galamērķi – laimi, kura ir iespējama tikai ar dieva iepazīšanu un iemīlēšanu. Arī viņš piešķir lielu nozīmi intelekta ietekmei pār gribu, atzīstot, ka arī impulsīva darbība ir savā ziņā saistīta ar intelektu, taču šajā gadījumā apdomāšanas brīdis ir nekaunīgi mazs, novedot pie tā, ko mēs varētu nosaukt par muļķīgu lēmumu.
Viduslaiku filosofu individuālie uzskati par brīvo gribu un tās saistītbu ar cilvēka morālo atbildību un attiecībām ar Dievu parāda uzskatu dažādību, debati starp intelektuālismu un voluntārismu. Lai gan uzskatos jaušamas pretrunas un neatbildēti jautājumi (vājš gribasspēks, tīša sliktu lēmumu pieņemšana u.tml), tie ilustrē viduslaiku filosofijas izpratni par cilvēka psiholoģiju un tās nozīmi.
…
