Manuprāt, tautās skandinātā doma par šo karu svēto mērķi, t. i. Dieva vārda nešanu pasaulē un svētvietu atgūšana netika īstenots. Krusta kari kļuva neveiksmīgāki viens par otru. Svētā zeme pamazām nonāca musulmaņu rokās, bet nesaskaņas starp katoļu un ortodoksālo jeb pareizticīgo baznīcu kļuva nepārvaramas. Daudzi cilvēki tika nogalināti, nevis pievērsti kristietībai. Karš nebija svēts – piespiest cilvēkus uz to, ko tie nevēlās, šajā gadījumā ir noziegums, kā arī krustneši neskaitāmas reizes pārkāpa baušļus. Šis svētums bija tikai aizbildināšanās gan baznīcai, gan pārējai tautai, lai gūtu vēl lielāku varu un naudu.…
