Ideoloģija ir sociāla jeb politiski filozofiska forma, kur praktiskie elementi ir izvirzījušies kā teorētiskie. Tā ir ideju sistēma, kas cenšas izskaidrot pasauli un tās maiņu. Ideoloģija attēlo ideoloģisko dabu, vēsturi un nozīmīgumu ar filozofisko, politisko un starptautisko kontekstu, kur tā ir izcēlusies. Dažreiz ideoloģiju pie tās pašas loģiskās kategorijas, pie kuras ir pieskaitīta reliģija. Daudz par ideoloģiju varam lasīt Hēgela un Marksa filozofiskajos darbos. Viņi ideoloģiju sauca par „maldīgo apziņu”.
Ideoloģija ir pārliecību sistēma, kas palīdz strukturēt, kā pasaule saprasta un izskaidrota. Politiskā ideoloģija ir ideju kopums, kas nosaka dažus politisko aktivitāšu veidus. Politiskā ideoloģija nav tas pats, kas politiskā teorija.
Vārdu „liberālisms” lieto jau kopš 14. gadsimta un tam ir daudz plašu nozīmju. Liberālisms tiek attiecināts uz brīvo cilvēku šķiru, tas ir, uz tiem, kas nav vergi. Liberālisms ir sastopams rietumu valstu politikā. 19.gadsimts bija liberālisma gadsimts. Industrializācija izplatījās rietumu valstīs, liberālisma piekritēji triumfēja. Rietumu politiskās sistēmas izveidojās no liberālām idejām un vērtībām tik ļoti, ka tās tika saistītas kā liberālās demokrātijas. Liberālisms ir kļuvusi par dominējošo industrializētajos rietumos. …
