Ieskaites darbs saistībā ar J.Poruka darbu "Pērļu zvejnieks"

J.Poruka un A.Vairoga kopīgās personības iezīmes.

• Kā sev līdzīgo Jānis Poruks bija izveidojis Anša Vairoga tēlu. Viņa dzīvē ar netrūka ne veiksmju, ne neveiksmju, ne laimes, ne nelaimes. Gan J. Porukam, gan viņa varonim bija stipra, dziļa mīlestība pret savu māti.

• Jāņa Poruka dzīves gājums arī līdzinās viņa paša notēlotā pērļu zvejnieka Anša Vairoga dzīvei. Ansis bija nolaidies pasaules bezgalīgajos dziļumos, lai sazvejotu sev tik daudz pērļu, ka varētu iegūt tiesības dzīvot citā pasaulē. Kāpēc – citā? Tāpēc, ka Ansis bija konstatējis: „Ar savām pērlēm es šajā pasaulē nevaru vietas nopirkt”. Ar savas daiļrades labāko daļu Poruks tiešām ieguvis tiesības dzīvot „citā pasaulē”, t.i., vēlāko paaudžu atmiņā. Sava laika naudas rausēju sabiedrībā Poruks nekādi neiederējās. Tā bija viņa dzīves traģika, taču tā apliecina rakstnieka humānista morālo dižumu.

• Klusa cīņa – raksturīgs gan Jānim Porukam, gan darba „Pērļu zvejnieks” varonim, Ansim Vairogam. Var teikt, cīņa notiek pašam ar sevi- ar savu iekšējo ES. Šī cīņa notika visu mūžu gan rakstniekam, gan jaunajam Vairogam.

• Laikā, kad J. Poruks ir Liezeres draudzes skolas skolnieks, tas iepazīst klasisko literatūru. Īpaši interesanta Porukam šķiet vēsture, visvairāk sengrieķu. Viņš arī ir labs zīmētājs, matemātiķis, nevienam neļauj teikt priekšā, visu rēķinot pats. Ansis Vairogs neatpaliek, jo mērķis, kura dēļ tika atstāti vecāki un tēva māja, ir sasniegts. Mazākā neveiksme liekas nerisināma, jo tāpat kā Poruks, Ansis Vairogs ir ideālists. Katram solim jābūt perfektam, nevainojamam. „Kādā Rīgas priekšpilsētas divstāvu nama jumta istabiņā sēdēja, vakara krēslai metoties, Ansis Vairogs pie loga un raudzījās uz vientulīgo pagalmu. Viņš nebija nekad tik bēdīgs bijis kā šovakar. Eksāmenā uz prīmu tas bija cauri kritis: direktors viņam šodien pasludināja, ka esot ticis uzņemts tercijā. Lai gan daži no ģimnāzistiem bija teikuši, ka tā esot lielu lielā laime, ka viņš tercijā uzņemts, tomēr Ansis neprata šīs laimes cienīt.” Kaut arī Ansis Vairogs sevi kritizēja, tomēr tur, savā iekšējā pasaulē, viņš bija varonis, un visas bēdas nebija bēdas un visi darbi bija pa spēkam. Reālajā pasaulē vajadzēja taisīt lielāku ieelpu, lai nenosmaktu grūtību dūmos. Bieži tas neizdevās, un beidzās ar depresiju, aizmiršanos. Realitāte padarīja Jāni Poruku vāju, un imunitātes pret īstenību viņam nebija. Parādījās psihiski traucējumi. Slimība izvērsās vajāšanas mānijā, apziņas aptumsumā. Slimības iemesli: pārpūle revolūcijas dienu satraukumi. Arī Ansis Vairogs saprata, ka viņam – sapņotājam nav vietas šai pasaulē. Viss, kam viņš ticēja, viss, ko viņš mīlēja, tika zaudēts.
…