| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
| 1.1. | Spektrofotometriskā analīze | 6 |
| 1.2. | Vielu raksturojums | 6 |
| 1.3. | Šķīdumu gaismas absorbcija | 9 |
| 1.4. | Gaisma un šķīdumu krāsa | 10 |
| 1.5. | Spekrofotomers un tā vēsture | 11 |
| 1.5.1. | Darbības princips | 13 |
| 2. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 14 |
| 2.1. | Teorētiskais pamatojums | 14 |
| 2.2. | Darba gaita | 16 |
| 2.3. | Rezultāti | 17 |
| 3. | APRĒĶINI | 18 |
| SECINĀJUMI | 22 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 23 |
Izgudrojums
Spektrofotometrs tika izgudrots 1940, un to izgudroja Arnolds J. Bekmanis un viņa kolēģi valsts Technoloģijas laboratorijā, ASV. Vēlāk tika dibinats uņēmums “Bekmanis” 1935. Užņēmumu vadīja projekta vadītājs Howard H. Cary. Spektrofotometrs bija uzņēmuma lielākais atklājums. [2]
Precizitāte
Sākumā bija veiktspējas problēmas ar spektrofotometru. Šīs problēmas noveda pie izmaiņām dizainā. Otrais spektrofotomera modelis izmanto kvarca prizmas, nevis stikla prizmu, tas uzlabotu UV iespējas ierīcē. Trešais modelis drīz sekoja ar izmaiņām, kas veica viļņu garuma rezolūciju. Vēlāk 1941 tapa ceturtais modelis , kas pazīstams arī kā modelis DU kurš tika ražots ar ūdeņraža lukturi un citiem uzlabojumiem. Šis dizains būtībā palikqs nemainīgas 1941-1976, kad tā ražošana tika pārtraukta un spektrofotometri tika modernizēti.[2]
Popularitāte
Ar laiku produkcija modelim DU tika apturēta ,bet līdz tam laikam vairāk nekā 30.000 DU un DU-2 modeļi tika pārdoti. Šis instruments tika izmantots klīnikās, rūpnieciskajās laboratorijās kā arī ķīmijā un bioķīmijā. Bruce Merrifield, Nobela prēmijas laureāts un autors atdzina ,ka spektrofotometru bija "droši vien vissvarīgākais instruments kas tika jebkad izstrādāts”[5]
…
Kursa darbs. Spektrofotometriskā hroma (III) un Mangāna (II) koncentrācijas noteikšan vienā šķīdumā Darba apjoms 23 lapaspuses, 3 tabulas, 10 attēli, 10 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā aprakstīta hroma (III) un Mangāna (II) jonu noteikšana vienā šķīdumā ar Spektrofotometrisko metodi. Raksturota spektrofotometriskā analīze un pati galvanā šīs analīzes iekārta: spektrofotometrs. Veikts neliels ieskats spektrofotometrijas vēsturē un tās attīstībā. Aprakstīta praktiskā darba gaita un iegūtie rezūltāti ,kā arī veikts to izvērtējums. HROMA (III) JONI, MANGĀNA (II) JONI, SPEKTROFOTOMETRIJA, KIVETES, ABSORBCIJA, SPEKTROFOTOMETRIJAS VĒSTURE.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
