Palīdz cietējiem, ka citiem sāp tāpat kā mums un varbūt vēl vairāk. Bet darbs palīdz aizmirst sāpes. „Darbs ir laika iznīcinātājs.” Ja cilvēks ir ar kaut ko aizrāvies, ieliek savā darbā sirdi un dvēseli, viņam ir vieglāk dzīvot. Tad cilvēks dzīvo tagadnē un aizmirst pagātnes ciešanas un sāpes. „Darbs neļauj ieurbties sāpēs.” Tikai vientulībā un bezdarbībā cilvēks noslīkst grūtsirdībā. Rakstniece runā par ciešanu jēgu, par sadursmi ar sevi, kā neieslīgt depresijā un mazināt ciešanas. „No ārējiem ienaidniekiem cilvēks spēj aizbēgt, bet ja pats kļuvis savs ienaidnieks, tad nav vairs ne pamiera, ne atkāpšanās”, un „lai nekļūtu pats sev ienaidnieks, nepieciešams šad tad palikt vienam”. Mums vienmēr ir izvēle: būt laimīgam vai nelaimīgam. Ja esi atstāts vai vientuļš, ar to ir jāsamierinās. Cilvēkam ir jāmācās būt vienam, jo tikai tā var apgūt pilnību. „Tikai savrupībā un klusumā cilvēks saskaras ar savu Dievu un svētumu”. Dievs ir mīlestība un kad cilvēks mīl sevi, tad var mīlēt arī kādu citu un palīdzēt otram saprast dzīvi un piepildīt to. „Paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot. Pazuduši esam, ja gaidām, kad citi mūs celtu, atzītu, saprastu, stiprinātu un aplaimotu”. Laimīgs ir tas, kam nav laika būt nelaimīgam. …
