Latvijas galvaspilsēta un tās apkārtne akumulē gandrīz pusi valsts iedzīvotāju. Lēni samazinās iedzīvotāju skaits attālākajos reģionos, un pieaug Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaits.
Reģionu attīstību parāda attīstības indekss.
Aprēķinot reģionu teritoriju attīstības indeksu, tiek izmantoti 8 rādītāji:
1. IKP uz vienu iedzīvotāju (LVL)
2. Bezdarba līmenis (% no darbspējīgo iedz. skaita)
3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz 1 iedz. (LVL)
4. Nefinanšu investīcijas uz 1 iedz. (LVL)
5. Demogrāfiskās slodzes līmenis
6. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem
7. Iedzīvotāju blīvums uz 1 km2
8. Pastāvīgo iedz. skaita izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā (%)
Kaut gan pēdējos gados Latvijas reģionu ekonomiskā situācija pamazām izlīdzinās, joprojām vērojamas pamatīgas atšķirības gan sociālajā, gan ekonomiskajā jomā reģionu iekšienē – sevišķi izceļas lielās pilsētas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2003. gadā vairāk nekā puse no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) tika saražota Rīgā, kas bija ekonomiski bagātākais reģions: IKP uz 1 iedzīvotāju te par 77% pārsniedza valsts vidējo līmeni. Kurzeme ieņēma otro pozīciju, bet Ventspils IKP uz 1 iedzīvotāju bija augstāks nekā Rīgā, sešas reizes pārsniedzot minimālo vērtību Rēzeknes rajonā.
Raksturīgi, ka reģionos ar zemu IKP līmeni uz 1 iedzīvotāju (Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos) relatīvi augsts ir rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu (pašvaldību pārvaldes, izglītības un veselības aizsardzības iestāžu sniegtie pakalpojumi) īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā. Šajos reģionos vāji ir attīstīti dažādi komercpakalpojumi un transporta un sakaru pakalpojumi un atbilstoši mazāks nekā tautsaimniecībā vidēji ir arī tirdzniecības pakalpojumu devums.
…
ziņojums par reģionu attīstību
