Priekšstati par nākotni var tikt veidoti gan utopiju, gan arī zinātnisku pētījumu veidā. Utopijas nebalstās uz tagadnes situācijas detalizētu izpēti un prognozēšanu, kā to dara zinātniskie pētījumi, bet tiek sacerētas kā ‘’labākas nākotnes’’ vīzijas, kas balstās uz radošu iztēli un noteiktu filosofisku pārliecību par cilvēku, sabiedrību, vēsturi un morāli. Ievērojamākie utopisti ir t. Mors un T. Kampanella, utopijas iedīgļi ir ir arī Platona dialogā ‘’Valsts’’, K. Marksa priekšstatos par komunisma valstību un citur. Utopiju autori grib nevis kau ko izmainīt esošajā stāvoklī, bet aizstāt to ar citu. Tie nepieņem esošo un un sapņo par ideālu nākotni. Bieži vien nākotne tiek izprasta tēlainā, nevis analītiski jēdzieniskā veidā. Nākotnes laimes vīzijām raksturīga pabeigtība – viss ir sasniegts, atliek tikai eksistēt. Šobrīd populārāka ir kļuvusi antiutopijas žanrs, kurā cilvēces nākotne attēlota visdrūmākajās krāsās. Ievērojamākie antiutopijas autori ir Dž. Orvels un O. Hakslijs. Utopijas ir neizbēgama cilvēces kultūras sastāvdaļa. …
