Dzejnieks. L. Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus
Bērzs-Bērziņš) dzimis 1922. gadā, bērnību un jaunību
pavadījis Rīgas nomalē Anniņmuižā. 1944. gadā
emigrējis uz Vāciju, kur 1946. gadā sācis publicēties
trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlies uz
Ņujorku, strādājis par burtlici tipogrāfijā un
redaktoru “Latviešu Žurnāla” redakcijā. 1963. gadā
miris. 50. gadu vidū L.Tauns kopā ar Gunaru Saliņu
kļuva par vadošo personību latviešu dzejnieku un
mākslinieku grupā “Elles ķēķis”.
Pirmais publikācija – dzejolis “Ganu meitene”,
kas publicēts laikrakstā “Bavārijas Latviešu
Vēstnesis” 1946.gada 5. janvārī.
Pats Linards Tauns atceras:
“Pastāvīgi sūtīju dzejoļus “Jaunākajām Ziņām” un
citām avīzēm. Noraudāju pa asarai, kad nekas
neiznāca. Vienreiz sadūšojos un aizgāju pie Kārļa
Zariņa, kas bija “Tēvijas” redaktors, un iesniedzu
dzejoli. Viņš izlasīja, teica: “Tā jau dzejolītis nekas,
bet ko ar vienu iesāksim? Vajag vismaz divdesmit,
tad varētu no viena gala sākt iespiest... “ …
