Jau no cilvēces pastāvēšanas sākumā daba rāda savu pārākumu uzsūtot mums dažādas katastrofas un kataklizmas: plūdus, taifūnus, vētras, vulkānu izvirdumus, zemestrīces utt., kas aizvien vairāk tiek novērots pēdējā laikā visā pasaulē. Par zemestrīci sauc zemes garozas satricināšanu, kas ir dabiskas izcelsmes. Lielākā daļa no dabiski radušajām zemestrīcēm ir saistītas ar Zemes tektonisko dabu. Zemestrīce izpaužas pazemes grūdienu veidā, viļņveidīgām augsnes svārstībām, ar plaisu veidošanos, ēku sagrūšanu un reizēm arī ar cilvēku upuriem. Vairākums zemestrīču norit litosfērā no 5 līdz 15 kilometru dziļumā. Taču dažkārt zemestrīces centrs atrodas līdz 700 km dziļumā. Lai novērtētu zemestrīces spēku, ir ieviestas vairākas mērīšanas skalas, no kurām visbiežāk izmanto Rihtera skalu (pielikums 1.tabula).
Katru gadu pasaulē tiek reģistrēts vairāk kā 1 miljons pazemes grūdienu, kas sastāda vidēji ap 120 grūdienu stundā vai divus grūdienus minūtē. Var teikt, ka zeme atrodas pastāvīgos satricinājumos. …
