Visspilgāk dekoratīvais jūgendstils parādās inžiniera M.Eizenšteina daiļradē. Pēc viņa projektiem Strēlnieku, Alberta un Elizabetes ielu rajonā uzcelts ap 10 īres namu ar bagātīgiem fasāžu dekoriem: spilgti glazēti ķieģeļu vai keramikas plākšņu ielaidumi, stikla un metāla plāksnītes, lieki augšējie stāvi, neparastas logu ailu formas, lieli sieviešu galvu apveidi. Turklāt tieši Alberta iela ir viena no visatraktīvajākajām Rīgas vietām. Attīstījās kompozīcijas vertikālisms, kas 1908.gadā kļuva par vienu no visraksturīgākajiem Rīgas jūgenstila novirzieniem, ko nosacīti var saukt par „stātenisko jūgenstilu”, kas izraisa mazas asociācijas ar gotiku. Stils ieviesa brīvu un funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu. Būtiska nianse — līdz ar to ieviesa un vienlaicīgi izmantoja dažādus jaunus būvmateriālus: metālu, stiklu, dzelzsbetonu.…
