Dzīvības spēks slēpjas tā daudzveidībā un spējā pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem.
Organismi izmanto vidi savas eksistences nodrošināšanai vienlaicīgi to pārveidojot un radot turpmākos attīstības priekšnosacījumus .
Organisma darbība un vides izmaiņas ir savstarpēji saistīti procesi laikā un telpā.
Lai saglabātu civilizāciju, cilvēkiem jāsaglabā pēc iespējas pilnīgākas zināšanas par organiskās vides attiecībām, zināšanas ekoloģijā un jāiemācās šīs zināšanas pielietot dzīvē.
Ar ekoloģiju saprot zinātni par organisma attiecībām ar apkārtējo vidi, uz kuru attiecina visus eksistēšanas apstākļus (organiskas/neorganiskas dabas).
Neorg. apst. – fiziskās un ķīm. īp. – klimats, gaisma, siltums, neorganiskā barība, augsnes.
…
