Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 1.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 2.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 3.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 4.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 5.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 6.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 7.
  • Konspekts 'Vidējie lielumi un variācijas rādītāji', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Par intervāliem:

Aprēķināt intervālu garumu:
∆(i) = 24-15=9 ; => Pirmajā intervāla garums ir no 5 līdz 14;
∆(i) = 84-75=9 ; => Pēdējā intervāla garums ir no 85 līdz 94.
Aprēķināt intervālu centru:
Lai aprēķinātu intervālu centru vajag saskatīt kopā vecumu grupas un padalīt ar 2.
Piemēram:
Vecuma grupa ir no 5 līdz 14, => Intervālu centrs ir (5+14)/2= 9,5

I.Apreķinat:
Pakāpes vidējie:
1)Aprēķināt sieviešu vidējo vecumu, par svariem izmantojot sieviešu skaitu un sieviešu struktūru.

Struktūras vidējie:
1)Aprēķināt Modu:
Par modu sauc varianti, kurai sadalījuma rindā ir vislielākais biežums jeb sadalījuma rindas līknes maksimālo punktu. Modas aprēķināšana atkarīga no sadalījuma rindas veida; vai tā ir diskrēta jeb intervālu sadalījuma rinda. Diskrēta sadalījuma rindā moda ir variante, kurai ir vislielākais biežums. Intervālu sadalījuma rindā par modu tiek uzskatīts modālā intervāla centrālais variants.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants