Daudzās iestādēs, it īpaši tajās, kas ir valsts pārvaldībā, pastāv iekšējās kārtības noteikumi. Arī simts ‘’gudro galvu’’ mītne nav nekāds izņēmums. To, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt kārtīgam deputātam nosaka Saeimas deputātu ētikas kodekss, kura mērķis ir ‘’iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticību Saeimai’’. Uzskatu, ka kodeksā minētie punkti tiek diezgan labi pildīti , tomēr atsevišķos gadījumos saskatu ‘’novirzes’’ no punktos minētā.
Sestais punkts nosaka, ka ‘’Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās. ‘’ Ir dzirdēti gadījumi, kad kāds deputāts aizbildinās ar ‘’ārēju spiedienu’’ vai tamlīdzīgi, protams, nesaucot personas/organizācijas vārdos , tomēr no izteikumiem to var noprast. Tāpat vairums deputātu drīzāk centīsies kļūdās vainot citus vai izvairīties no atbildības par tām. Manuprāt , tā ir tikai dabīga aizsargreakcija , jo Latvijas sabiedrība pret deputātiem izturas patiešām bargi un ja kļūda būtu nopietna sekotu baiss sabiedrības nosodījums.…
