Bezdarbs un nodarbinātība Daugavpils reģionā

Materiālā labklājība paver cilvēkam iespējas dzīvot piesātinātu, interesantu dzīvi, tāpēc darbs un darba samaksa kā materiālās labklājības avots ieņem nozīmīgu vietu cilvēka dzīvē. Socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji darba nozīmi savā dzīvē novērtē augstāk nekā Rietumu respondenti. Lielā mērā tas ir saistīts ar faktu, ka liels Latvijas iedzīvotāju skaits nav nodarbināti, nenodarbojas arī ar individuālo biznesu vai nav apmierināti ar to darbu un darba samaksu, kas viņiem ir pašreiz.
Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu. Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, un tam ir savi iemesli. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā, jo ja faktiskais bezdarba līmenis valstī pārsniedz dabisko bezdarba līmeni par 1%, tad nominālais IKP apjoms šajā laikā nepieaugs par aptuveni 2,7%, to atspoguļo Oukena likums. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotās produkcijas apjoms ekonomikā būtu lielāks. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, nodokļu likmes būtu zemākas, jo būtu vairāk iedzīvotāju, kas maksātu nodokļus. Darbs – tā ir caurlaide uz brīvību un materiāli nodrošinātu dzīvi – šajos vārdos izteikta problēmas būtība, jo Daugavpils reģionā daudziem iedzīvotājiem nav šīs caurlaides, lai gan katram darbaspējīgam iedzīvotājam ir tiesības saņemt šāda veida caurlaidi un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.…