Šie čipsi tiek pārdoti mazumtirdzniecības veikalu tīklos, piemēram, „Maxima”, „Rimi”, „Mego”, „Iki” u.c. Šie veikalu tīkli izpilda visas funkcijas, kas saistītas ar preču nogādi līdz patērētājam. Katrs veikalu tīkls nosaka precēm savu uzcenojumu, kas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, veikalu tīkla cenu politikas u.tt. Čipsu ražotāji sadarbojas ar veikalu tīkliem, kuri savās reklāmās (piemēram, reklāmā par cenu atlaidēm, akcijām) arī savā veidā reklamē ražotāju produktus. Uzņēmumi reklamē savus produktus, lai veicinātu to pārdošanu. No šiem produktiem visaktīvāk tiek reklamēti „Ādažu čipsi”, kā arī „Estrella”.4
Šajā pētījumā darba autore salīdzināja „Ādažu čipsus” pret konkurentu ražotajiem „Lay’s”, „Estrella” un „Pringles”. Tika noskaidroti faktori, kas iespaido cenu atšķirību šiem produktiem. „Ādažu čipsi”, neskatoties uz to, ka ir dārgāki par citiem čipsiem, ir iekarojuši līdera pozīcijas tirgū un, pēc pēdējiem statistikas datiem, turpina tās saglabāt. Pateicoties to kvalitātei, garšai un tam, ka tie ir ražoti no Latvijā audzētiem kartupeļiem, „Ādažu čipsi” ir kļuvuši par iemīļotu zīmolu Latvijā. Pašreizējos apstākļos, kad cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš produktu cenām, „Ādažu čipsi” tāpat kā citi Latvijā ražoti produkti savas līderpozīcijas var arī zaudēt, jo to cenas bieži vien ir augstākas kā līdzīgiem produktiem, kas ražoti ārzemēs. Tādēļ darba autore uzskata, ka uzņēmumam „Latfood” būtu jāpārskata sava cenu stratēģija, lai turpinātu veiksmīgu darbību.
…
