Mūžīgas liekas sliktās sajūtas, lietas un sāpīgās emocijas. Skaistums, košums, prieks un spēks, kas nepieciešams laimei, citreiz liekas, ka ilgst vai pieder mums tikai mazu, īsu brīdi. Slikto mēs biežāk pielaižam sev tuvāk, bet labo nepietiekami novērtējam, tāpēc palaižam sev garām.
„Visu nakti vēji pūta.
------------------------
Visu nakti lietus lija.
Vai tā mana laime bija,
Nāca mani paraudzīt?”
(Vēls viesis)
Dzīvojot dzīvi bez mērķiem, bez tiekšanās sasniegt virsotnes un iegūt panākumus, var sākt likties, ka dzīve ir vienmuļa, garlaicīga, ka tā iet uz riņķi. Katra diena var kļūt par nelietderīgi iztērētām un nepietiekami izmantotām mūsu dzīves stundām. Bet patiesībā katra diena ir kā svētki, katra sekunde, katra minūte, katra stunda ir pilna iespējām un cerībām, kuras ir jāizmanto!
„Lokā es atgriežos atkal
Turpat, no kurienes nācu:
----------------------------------
Dvēsele mana, tu dziļā,
No tevis viss spēks man ir plūdis,
Pildi man sirdi vēlreiz:
Lielākus tālumus iet. „
(Lokā)
…
