Siltumietilpība nav vienīgais vielas raksturlielums. Pēc otrā termodinamikas likuma iekšējās enerģijas izmaiņa ir atkarīga ne tikai no saņemtā siltuma daudzuma, bet arī no ķermeņa veiktā darba lieluma. Atkarībā no tā, kādos apstākļos notika siltumatdeves process, ķermeņa veiktais darbs var būt dažāds. Tāpēc, pat ja ķermenim tiek pievadīts vienāds siltuma daudzums, iekšējās enerģijas un arī temperatūras izmaiņas var būt dažādas.
Tāda nenoteikta siltumietilpības definīcija ir tikai gāzēm. Sildot šķidrumus un cietvielas, to tilpums mainās minimāli, tāpēc to izplešanai veiktais darbs praktiski ir vienāds ar nulli. Ķermeņiem pievadītais siltuma daudzums tiek patērēts iekšējās enerģijas izmaiņai. Atšķirībā no šķidrumiem un cietvielām gāzes var stipri mainīt savu tilpumu, un tā rezultātā veikt darbu. Gāzes īpatnējā siltumietilpība ir atkarīga no procesa veida, kurā notiek gāzes sasildīšana. Parasti aplūko divus fizikālos lielumus: CV – molāro siltumietilpību izohoriskajā procesā (V = const) un Cp – molāro siltumietilpību izobāriskajā procesā (p = const).
Procesos, kas notiek konstantā tilpumā, gāze darbu neveic: A = 0. No pirmā termodinamikas likuma vienam gāzes molam iegūstam.
…
