Kā ainas galvenā tēma ir jautājums par cilvēka dzīves jēgu. No šī izriet arī dažādi citi jautājumi un poēmas problēmas, arī attiecoties uz dzīves uztveri, uzvedības veidu, attieksmi pret citiem cilvēkiem. Henriks Ibsens mēģina noskaidrot, kāds ir cilvēka dzīves aicinājums, kāda ir viņa sūtība uz šīs zemes. Manī tas izraisīja spraigas pārdomas, jo viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nevar rast, jo katrs to izprot citādāk. Pārsvarā šī poēma ir par cilvēku - Pēru Gintu, kurš cenšas rast skaidrību par savu dzīvi, atrast savu aicinājumu. Šajos meklējumos paiet visa viņa dzīve un pašās beigās viņš saprot, ka neko tā arī nav padarījis. Attiecīgi radās manas pārdomas par to, vai un cik daudziem cilvēkiem izdodas atrast savu patieso „es”. Un vai varbūt tas nemaz nav jāmeklē?…
