«Fen šui grāmatā rakstīts, ka ceļakāja jāiedzer vienmēr, citādi atpakaļceļā var notikt nelaime. Jāizdzer kaut vai ūdens. Nu, jā, h2O jau neko sliktu nenodarīs, bet alkohols, ja ne tajā pašā vakarā, tad pēc laika (es nerunāju par paģirām nākamajā rītā) par sevī noteikti liks manīt. Cik nav dzirdēts: «Viņš taču bija gudrs, algebru uz deviņi rakstīja, bet tagad knapi uz četri velk, nez vai videni vispār beigs...» Un ko tālāk? Uz gateri (šis apgalvojums jauniešiem pašlaik ir topā)! Jā, gateris, tas ir forši -sabeidz muguru un ko tik vēl ne, tur taču caurvējš, kaitīgs darbs...
Bet kaitēt sev jau var arī šajā pašā vakarā: tusiņā iedzert kokteilīti un tad tik pie stūres - vest mājās mīļoto meiteni... Pasaka? Jā, vakara pasaciņa... Un viņi nedzīvoja ilgi un laimīgi, jo puisis ar meitenes vecākiem iepazinās viņas bērēs pēc pāris dienām, iemantojot mūžīgu naidu no viņas ģimenes puses. Bet ko tad tu, tu jau neko, - viņa pati bija vainīga, ka nejēdz piesprādzēties, tu taču iedzēri tikai vienu kokteilīti! (Bet nez kāpēc tad mašīna aptinās ap koku? Aiz gara laika, vai?)…
