Daudzās valstīs sāka atzīt sieviešu vienlīdzību, piem., Francijā. Kā arī 60 gados notika visaptveroša laulības demokratizācija jeb sievietes un vīrieša vienlīdzība laulībā. Mājsaimniecēm tika atvieglota viņu ikdiena. Daudzas sievietes izmanto iespēju studēt. Piem., Latvijā 1906. gadā Bernē ārstes diplomu saņēma zemnieku meitene Klāra Hibšmane. Viņa ir pirmā latviešu zinātņu doktore. Sievietes ieņēma arvien lielāku vietu intelektuālajās profesijās, vīrieši fizisko darbu veica. Bet tik un tā sievietes diskriminēja- viņām maksāja mazāk, sociālās garantijas tika noteiktas atkarībā no vīra pozīcijas. Līdz ar to intelektuālās sievietes vēlējās panākt vienlīdzību. Piem., francūziete Simona de Bovuāra savā grāmatā „Otrais dzimums” skaidroja, ko nozīmē būt sievietei, kas ir galvenais šķērslis uz sievietes brīvību. Nonāca pie secinājuma, ka ne jau bioloģiskie, politiskie vai juridiskie ierobežojumi un pat ne ekonomiskais stāvoklis, bet viss „sievišķīguma” ražošanas process sabiedrībā. …
