Pirmais, kas regulē kopējo pieprasījumu, ir procentu likmes efekts. Šo efektu ietekmē vispārējo cenu līmeņa izmaiņas, kam paaugstinoties paaugstinās arī kredītprocentu likmes. Šo likmju kāpums samazina pieprasījumu pēc patēriņa un investīciju precēm. Cenām paaugstinoties rodas nepieciešamība pēc lielākas skaidrās naudas algām un citiem pirkumiem, līdz ar to arī vēl rodas nepieciešamība pacelt kredītprocenta likmes. Tā ir liela savstarpēji saistīta makroekonomiska ķēde, kuras rezultātā samazinās IKP lielums1. Šenfelde pie tiešajiem faktoriem pieskaita procentu likmi, kur vadās pēc līdzīga principa kā Libermanis. Vēl tiek pieminēts arī reālais naudas daudzums un tā pirktspēja. Cenu celšanās rezultātā iedzīvotāju ietaupījumi zaudē vērtību un kopējais pieprasījums samazinās. Importa iepirkumu pieaugums, ja šīs preces būs lētākas, radīs dzirdīgas ausis arī iedzīvotāju vidū un iedzīvotāji iegādāsies lētākas importa preces, tostarp vietējo ražojumu pieprasījums samazināsies2.
Kādi netiešie faktori ietekmē kopējo pieprasījumu?
Kopējo pieprasījumu ietekmē izmaiņas patērētāju izdevumos, kas rodas mainoties labklājības līmenim vai patērētāju nogaidīšanas rezultātā, kad cilvēki novērtē ekonomisko situāciju.…
