Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 1.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 2.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 3.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 4.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 5.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 6.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 7.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 8.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 9.
  • Referāts 'Troksnis un tā iedarbības sekas', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Troksnis un skaņa   
  Cilvēka dzirdes aparāts – auss   
  Trokšņa ietekme uz cilvēka dzirdi   
  Trokšņu veidi   
  Trokšņu mērīšana   
Darba fragmentsAizvērt

Trokšņa ietekme uz cilvēka dzirdi
Kaut arī vājš un spēcīgs troksnis (šāviens, sprādziens, utt.) var izraisīt īslaicīgu vai pastāvīgu dzirdes zudumu (akustiska trauma), radot pat bungādiņas plīsumu, spirālē (Kortija) orgāna bojāeju un rezultātā kurlumu, tomēr daudz svarīgākas ir tādas trokšņa iedarbības sekas, kuras rada mazāk intensīvs, bet daudz pastāvīgāks troksnis. Šādam pastāvīgam, ilgstošam troksnim tiek pakļauts daudz lielāks nodarbināto skaits un tā rezultātā var attīstīties arodvājdzirdība, kas ir viena no visizplatītākajām arodslimībām pasaulē.
Pastāvīga atrašanās trokšņainā vidē var bojāt dzirdes nervu receptorus un radīt tādu stāvokli, ka tie zaudē spēju veidot nervu signālus. Dzirdes spēja var samazināties arī tāpēc, ka šie signāli nesasniedz galvas smadzenes. Darbinieks, kurš tiek pakļauts stipra trokšņa iedarbībai, pirmajās darba dienās nevēro, ka, izejot no darba telpas, viņš sliktāk dzird. Šī parādība, kura var būt mazāk vai vairāk ilgstoša, tiek saukta par īslaicīgo dzirdes pavājināšanos un rodas nervu šūnu pārslodzes rezultātā. Šādā gadījumā, pēc tam, kad atrašanās trokšņainā vidē tiek pārtraukta, dzirde pakāpeniski atjaunojas.
Ja cilvēks ilgstoši tiek pakļauts paaugstinātam trokšņa līmenim, attīstās dzirdes pavājināšanās jeb vājdzirdīga. Tādi dzirdes traucējumi rodas vairāku gadu laikā. Sākumā parādās simptomi, kuriem parasti nepievērš uzmanību, tādi kā apgrūtināta ikdienas sadzīves skaņu uztvere, piemēram, durvju zvana, normālā skaļumā strādājoša televizora sadzirdēšana sakarā ar to cilvēks ir spiests paaugstināt skaņas līmeni līdz tādam, kurš viņam liekas normāls, bet ir apgrūtinošs citiem. Ar laiku rodas grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem, nervozitāte un paaugstināts jūtīgums, kā arī citi simptomi, kuri liecina par dzirdes bojājumiem.
Tas notiek tāpēc, ka Kortija orgāna nervu šūnas tiek bojātas, pakļaujoties pārmērīga trokšņa līmeņa iedarbībai. Tomēr, ne jau visas tās tiek bojātas vienlaicīgi un vienādi. Pirmās tiek bojātas tās šūnas, kuras atbild par spalgu skaņu, ar frekvenci tuvu 4000 Hz, uztveršanu, pēc tam pakāpeniski pazeminās arī citu frekvenču skaņu uztvere. Cilvēks pamana dzirdes traucējumus, kad tie izpaužas sarunāšanās laikā. Šie traucējumi ir neatgriezeniski, jo nervu šūnas neatjaunojas.
Darba vides trokšņa iedarbības rezultātā attīstījusies vājdzirdīga ir abpusēja un, gandrīz vienmēr, simetriska. Abas ausis tiek bojātas vienādi un neatgriezeniski, citiem vārdiem sakot, dzirdes atjaunošana iepriekšējā līmenī ir neiespējama. Vājdzirdīga parasti neprogresē, ja kaitīgā trokšņa iedarbība tiek pārtraukta.
Darba vides trokšņa izraisītā vājdzirdīga ir abpusēja, neatgriezeniska un ir atzīta par arodslimību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants