Ievads tiesību zinātnē

Tiesību izpratne. Tiesību skolas.
1. Dabisko ties. skola, vissenākā, ~2500 gadus veca – 1) uzskati, ka tas ir augstākas ties., kurās piepildās mūsu taisnīguma apziņa vai netaisnības izjūta; 2) vienmēr stāv pāri rakstītajam ties., dabiskas teis., kā mūsu sirdsapziņa; 3) lietu kārtība; 4) saprata vai gara ties.
Var iedalīt trijos periodos: a) antīkas, jeb dabiskās ties. (kopdzīves pamatprincipi izriet no cilvēku dabas, dzīvot saskaņā ar dabu, atvasina cilvēku tiesību vienlīdzību, lietu dabiskā kārtībā); Pārstāvji: Aristotelis, Platons, Sokrāts. b) kristīgi teoloģiskais dabisko tiesību virziens saistās ar reliģiskas ticības elementiem, augstākais tiesību avots – Dieva griba, kuram lielāks spēks pār zemes likumiem; Pārstāvji: Akvīnas Toms, Aurēlijs Augustins. c) apgaismības jeb saprāta dabiskās ties. (17. 18. gs. valda uzskats, ka dabiskie taisnīguma principi pamatojas saprātā); Pārstāvji: Grocijs, Hobss Loks, Russo, Kants – norma iegūst spēku.
Pamattiesību sadales konstitūcijās, konstitucionālo tiesu prakse, Eiropas Cilvēktiesību tiesa tālāk attīsta uzskatus par dabiskajām tiesībām mūsdienās.
20. gs. Vispārēja cilvēktiesību deklarācijā atdzimst dabisko tiesību idejas.
Dabiskās tiesības krīzes gadījumā attaisno varas izmantošanu pret pastāvošo kārtību, pamatojot to ar juridiskiem argumentiem, tā ir vienlaikus iespēja un risks.
2. Vēsturiskā tiesību skola. Tiesības rodas un attīstās tautas vēsturiskās attīstības rezultātā. Pastāv Gustavo Hugo Karls Saviņji, kurš norādīja, ka tiesības izaug no tautas gara tikumu un ieradumu ceļā, neatkarīgi no likumdevēja.
Tiesību zinātne, radot tiesības. Zinātne un tiesa pārņem likumdevēja funkcijas.
Tiesības ir sabiedrības uzskats par pareizo cīņas produktu, kura pamatā ir grupu intereses.
Interešu jurisprudence Pārstāvis Filips Heks – tiesību rašanās un tālāk teoriju rādītājs. Tiesību zinātne ir, lai kalpotu dzīvei. Heks norāda, ka likumi materiālo, ētisko un citu interešu rezultāti. Likumdevējs vēlas līdzsvarot dažādas intereses un pareizi normu var saprast tikai tad, ja saprot, kādu nozīmi likumdevējs tām ir vēlējies piešķirt. Tiesnesis ir saistīts ar vērtību spriedumiem, bet tam ir likumdevēja funkcija likuma robu gadījumā. Trūkums – netiek nodalītas konkurējošās intereses no likumā noteiktiem vērtību spriedumiem.
Juridiskais pozitīvisms Tiesības ir spēkā, jo tās rodas noteiktās institūcijas noteiktā kārtībā. Tiesības ir normu kopums, to spēks nav atkarīgs no tā, vai tās atzīst par labām.
Pazīstamas sešas juridiskā pozitīvisma teorijas: 1) imperatīvteorija (autoritātes pavēļu summa); 2) atzīšanas teorija (normu spēks atkarīgs no tiesiskās sabiedrības vai normu piemērotāja); 3) likuma pozitīvisms; 4) tiesību reālisms; 5) tīro tiesību mācība (hierarhiskā tiesību normu sistēma); 6) Hartu teorija (noteikumu un normu kompleksā saskaņa).
Vērtību jurisprudence Dominē šobrīd. Spilgtākais pārstāvis šobrīd ir Karls Lorencs (1903 – 1993). Tiesības ir labas kārtības un taisnības māksla (kurai skolai ir raksturīgs).
Tiesību izpratne a) Cerības un vilšanās; b) Prasības pēc taisnīguma; c)Reālās iespējas veidot taisnīgas tiesības
Vai likums un tiesības ir viens un tas pats?…