Mācību vide ir vieta, kur bērni veido savas pieredzes, vērtības, prasmes, mācās veidot attieksmi pret sevi un pasauli, kur mācās iegūt iemaņas un zināšanas.
Izglītojošo mācību vidi raksturo apstākļu radīšana bērniem, kur viņš varētu darboties un darbībā sevi attīstīt. Tai jānodrošina bērna pieredzes veidošanās un pieaugušo pieredzes apgūšanas process, jārada bērnam iespēju patstāvīgi attīstīt savu prātu un individuālās spējas, pašam rast atbildes uz jautājumiem, izteikt sevi aktīvā darbībā. Tā jāveido atbilstoši bērna vajadzībām un interesēm, tai jābūt darbīgai, nodrošinot bērnu darbīgumu, intelektuālo aktivitāti.
Galvenie pedagoģiskie un psiholoģiskie nosacījumi bērna darbībai mācību vidē ir izvēles brīvība, pietiekami daudz laika; emocionāla attieksme pret darbību; aktivitāti mācību vidē.
Brīvas vides nodrošināšana audzināšanas procesā nozīmē, ka bērns pats izvēlas rotaļu, kurā modificē un virza savas funkcionālās tendences, brīvi tajā iekļaujas un tikpat brīvi to pārtrauc. Šeit nav nekāda pieaugušā spiediena. Bērnam vajadzīgs pietiekami daudz laika, lai darbotos un pētītu. Laikam ir vairākas funkcijas:
iekšējās darbības plānu veidošanai(Vigotskis);
lai bērns varētu strādāt savā tempā nesteidzoties;
laiks ir vajadzīgs lai atkārtotu (pēc Montesori domām bērnam vajadzība atkārtot to, ko bērns zina, tas bērnu iepriecina. Vecais bērnu nogurdina, bērnam tendence pēc jauniem iespaidiem);
laiks ir vajadzīgs, lai īslaicīgā atmiņā esošais pārietu ilgstošā atmiņā.…
