Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 1.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 2.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 3.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 4.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 5.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 6.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 7.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 8.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 9.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 10.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 11.
  • Referāts 'Karls Linnejs, Žans Baptists Lamarks', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Karls Linnejs    3
  Žans Baptists Lamarks    5
  Izmantotā literatūra    6
Darba fragmentsAizvērt

Karls Linnejs (Carl fon Linné)
(1707 - 1778)

Dzimis 1707. gada 23. maijā, kā Karls Linnejs (sk. 1. pielikumu), protestantu mācītāja Nilsa Ingemarsona un viņa sievas Kristīnas Brodersones dēls, nelielā vietā Rashultā, Stenbrohultas draudzē Smalandē, kas tajā laikā bija Dienvidzviedrijas province. Viņa māte bija draudzes mācītāja meita, un kad tēvs nomira, Karla tēvs pārņēma viņa pienākumus. Tādējādi, kad Karlam bija teju 18 mēneši, ģimene pārcēlās uz Stenbrohultu. Jau Karla tēvu Nilsu ļoti interesēja augi un tā kā viņam, tāpat kā tolaik daudziem zviedriem, nebija oficiālu uzvārdu, viņš piešķīra sev uzvārdu Linnaeus.
Karlam, tāpat kā viņa tēvam un vectēvam no mātes puses, bija paredzēta dzīve baznīcas dienestā. Taču viņš neizrādīja ne mazāko interesi par šādu karjeru. Viņa aizraušanās bija botānika. Vietējā ārsta un dabaszinātnieka Johana Rotmana ieinteresēts, ar tēva atbalstu viņš tika aizsūtīts uz Lundas universitāti studēt medicīnu. Šādas studijas bija vienlīdzīgas dabaszinību studijām. Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz Upsalu.

Pa šo laiku Linnejs nonāca pie pārliecības, ka augu vairošanās orgāni - ziedi, to ziedlapas, putekšņlapas un auglenīcas, ļoti labi noder kā klasifikācijas pamats. Par to viņš uzrakstīja īsu apcerējumu Preludia Sponaliorum Plantarum („Augu kāzas”). 1732. gadā Upsalas zinātņu akadēmija finansēja viņa ekspedīciju uz Lapzemi, kas bija praktiski neapzināta. Rezultāts bija grāmata par Lapzemes augu valsti – Flora Lapponica, ko izdeva 1737. gadā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants