4. Nobeigums.
Kristiešu mocekļu neskaitāmās nāves nav tikai antīkās pasaules vēsture. Mūslaikos, 20. Gs., kā piemēram, Pasaules karu periodos, kad tas norisinājas vissistemātiskāk un tapēc jo nežēligāk – fiziska iznīcināšana, pazudināšana izsūtījumos un cietumos.
Izteikts piemērs tai ir Staļina reakcija uz 1937. gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Kad viņam kļuva zināms, ka 42% Krievijas iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem sevi atzina par kristiešiem un 13% par citu reliģiju piekritējiem, viņš kļuva īpaši nikns - tika arestēti 139,000 tūkstoši Krievijas garīdznieku un 85,000 no tiem nošauti.10
Arī tagad šādas vajāšanas turpinās un jau no radikāli noskaņoto islāmistu grupējumu puses.
Šie un līdzīgi gadījumi var laupīt drosmi ikvienam un jautāt, kur gan ir visu redzošais un žēlīgais Dievs?! Tapēc ir pārsteidzīgi pārmest relikviju godināsanas praksei elkdievību. Mocekļu dzīvesstāsti un relikvijas – brīnumdares ir lielisks piemērs, ka ar nāvi, lai gan biedējošu un mokpilnu, nekas nebeidzas un caur to arī mums jātiek stiprinātiem sava ticībā.
…
