Blakus mierīgai tirdzniecības satiksmei veidojās arī kara gaitas un tālos aizjūras sirojumos, kuros sevišķi rosīgi bija neviens Skandināvijas vikingi, bet arī senie kurši. Šo dzīvo sakaru rezultātā Latvijā ieplūda lielā vairumā sudrabs, gan apmaiņā pret šejienes produktiem, gan arī kara laupījuma veidā. Sudrabs vēlajā dzelzs laikmetā bija galvenais vērtsmetāls visā Ziemeļ- un Austrumeiropā, tas bija ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī materiāls, no kura darināja rotas.
Sudraba atradumus var iedalīt trīs kategorijās: sudraba lietu depozītos, kapu atradumos un savrupatradumos. Pēc satura tos var šķirot kā monētu atradumus, naudas stieņu atradumus un sudraba rotaslietu atradumos.
10. un 11. gs. daudzas šo zemju tautas, piemēram, baltu, somu un slāvu tautas, pašas savas monētas nekala, tad importētais sudrabs bija pie šīm tautām apgrozībā kā parastais maksāšanas līdzeklis, pie tam pēc svara. …
