Jauns attīstības posms Rīgas rūpniecībā sākās ar 1866.gadu, kad 4.jūnijā nostiprināja vispārēju amatniecības brīvību. Ar to izskaidrojams, ka 1874. gadā bija jau 141 fabrika, kurās nodarbināja 11798 strādniekus. 10 gados strādnieku skaits bija dubultojies. Ja 1864.gadā katrā fabrikā caurmērā bija 60 strādnieku, tad 1874.gadā jau – 83. Arī turpmāk notika attīstība. Ja agrāk to bieži kavēja kapitāla trūkums, tad, pateicoties rubļa kursa krišanai (1877.g.) sakarā ar Krimas karu, eksports kļuva stipri ienesīgāks. Rīga ieplūda laba valūta, un nav brīnums, ka rūpniecība piedzīvoja ziedu laikus. Liela nozīme te tāpat bija 1877.gadā ievestai zelta muitai, kura pasargāja Rīgas rūpniecību no ārzemju konkurences. Arī Krievijas dienvidu ostu slēgšana, sakarā ar karu, veicināja Rīgas tirgu. Visi saimnieciskie pamatnoteikumi veicināja šo attīstību. …
