Resursu otrreizējā izmantošana

No cilvēkiem netraucētā dabā notiek visai pilnīga vielu aprite. Tas ir secīgu procesu kopums, kurā notiek vielu rašanās, pārveidošanās un sabrukšana, līdz ķīmiskie elementi atgriežas sākotnējā stāvoklī un viss var sākties no jauna. Tātad augi, būdami stacionāras dzīves būtnes, kopā ar augsnes mikroorganismiem pilnīgi izmanto paši savus atkritumus. Šāda aprite veido augu dzīves telpas ilgstoši līdzsvara pamatus. Turklāt, ja nebūtu vielu aprites, daba drīz vien būtu noplacināta un rūpniecībai trūktu izejvielas.
Pazīstama ir hipotēze , ka šie miljonu gadu gaitā pārbaudītie dabas aprites likumi un mehānismi ir izmantojami arī cilvēku dzīves apritēs. Gaiss, ūdens, pārtika, kurināmais, kā arī izejvielas dažādām rūpniecības nozarēm – tas viss cilvēkam ir nepieciešams viņa eksistencei un produkcijas ražošanai un tiek iegūts no dabas. Turklāt visas dabas parādības un resursi cilvēka dzīvē ir ļoti daudznozīmīgi. Tāpēc, izmantojot dabu, jāņem vērā visdažādāko tautsaimniecības nozaru vajadzības un arī pašas dabas atjaunošanās spējas.
Lai pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk aizsargātu dabu un tādējādi sabiedrību nodrošinātu savai pastāvēšanai normālu vidi, optimālus dzīves apstākļus, ilgtspējīgu jeb līdzsvarotu attīstību, vienmēr jāatceras viens no dabas saimniecības pamatpostulātiem: pārdomāta un taupīga dabas resursu izmantošana ir vislabākā vides aizsardzības metode.
Ilgtspējīga attīstība ir cilvēces ilglaicīgas darbības politikas koncepcija. Pirmo reizi oficiāli definēja G. H. Bruntlandes vadītājs ANO Vides un attīstības komisijas (1987)darba noslēguma dokumentā „Mūsu kopīga nākotne”. Sabiedrības ilgtspējīga attīstība tātad ir tādas attīstības nodrošināšana, kas apmierina tās pašreizējās vajadzības, nesamazinot iespējas nākotnes paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir :
ekonomisko, sociālo un ekoloģisko sistēmu harmonija;
dabas resursu saglabāšana un saprātīga izmantošana;
cilvēkiem garantēta drošība un veselība.
Tātad ikvienas valsts stabilas un līdzsvarotas attīstības pamatā ir tās ekonomiskās, sociālās jomas un dabas vides interešu saskaņotība. Turklāt attīstīta ekonomika, harmoniska sabiedrība un veselīga vide ir nepieciešamie priekšnosacījumi sekmīgai katra iedzīvotāja un valsts attīstībai kopumā.…