3. Gotikas perioda apģērbs turpināja pilnveidoties un attīstīties atbilstoši gotikas stilam arhitektūrā. Tērpa siluetā dominēja vieglas augšupejošas līnijas. Apģērbā viss tika stingri noteikts – tērpa audums, krāsa, rotājums, apavi, galvassegas, simbolika un atribūtika. Joprojām Baznīcai ir ārkārtīgi liela loma modes noteikšanā. Pilnveidojot šūšanas tehnoloģiju, pirmo reizi modes vēsturē tieši gotikas laikā parādījās iešūtās piedurknes, kā arī tērpa aizdare.
3.1 Gotikā tērpiem bija jau izteiktāka atšķirība. Vīrieši valkāja garus, šķeltus svārkus, kas sniedzās līdz pat potītēm, apakštērps bija ar garām piedurknēm, bet tam pāri vilka tērpu bez piedurknēm. Gotikas beigu posmā atšķirīgi tērpi bija jaunākiem un vecākiem vīriešiem. Sieviešu tērpa augšdaļa bija cieši pieguļoša, bet apakšdaļa – plata, ar garu velci. Bija izveidojies savdabīgs sievietes skaistuma ideāls – slaida, gar auguma, ar zeltainām matu cirtām, tievu vidukli un tumšām uzacīm. Kopīgas gan vīriešiem, gan sievietēm bija pamatapģērbs – krekls, kuru šuva balta vai krēmkrāsa smalka lina vai zīda auduma, šādi krekli tiek uzskatīti par veļas pirmsākumiem eiropiešu apģērbā.
Secinājumi
1. Dzīvesveids bija ļoti atkarīgs no piederības noteiktai kārtas.
2. Baznīcai bija liela ietekme uz kultūras dzīvi romānikā un gotikā.
3. Mode ietekmējās no senajām kultūrām.
…
