Kalendāri

Periodisks (neperiodisks) izziņu izdevums, kas satur dotā gada dienu, nedēļu, mēnešu uzskaitījumu, kā arī citas dažāda rakstura ziņas. Kalendāri var būt gadskārtēji, ik mēneša, nedēļas, ik dienas. Kalendāru atbilstība periodiskam izdevumam daudzējādā ziņā ir nosacīta. Liela daļa no viņiem nesatur ziņas par regularitāti un izdošanas pēctecību. Kalendāru specifiskā struktūra. Informācija sakārtota hronoloģiskā secībā un ietver kādu noteiktu periodu, visbiežāk gadu. Tāpēc periodiskums ir kalendāra struktūrā, kurš reproducē doto laika ciklu mēnešu, datumu, nedēļu dienu veidā. Šie izdevumi tiek izdoti ar vienu un to pašu nosaukumu. Skaits un materiāla raksturs , kas izvēlēts kalendāram, ir atkarīgs no tā funkcionalitātes un lietotāja adresācijas un citiem raksturīgiem kritērijiem. Kalendāriem var būt 2 tipu struktūra: a) visu gada dienu uzskaitījums; b) atlasīts tematiski tuvu nozīmīgu datumu uzskaitījums. Kalendāri var tikt izdoti • atklātņu • plakātu • grāmatu bloka veidā, kurā katra lapa veltīta gada vienai dienai un ir viegli atraujama vai pāršķirama.  [lat. Calendarium - parādu grāmata] saskaņā ar to Senajā Romā parādnieks mēneša pirmajā dienā, kalendārs, maksāja procentus.  astr. Laika skaitīšanas sistēma ilgam laikposmam, tās pamatā ir dabā novērojami periodiski procesi- dienas un nakts maiņa Mēness fāžu atkārtošanās, gadalaiku maiņa.  ir gada dalījums mēnešos, nedēļās un dienās, kā arī gadu kārtošanas metode. Laiku rēķina uz priekšu un atpakaļ no pirmā gada, ko pieņemts uzskatīt par Kristus dzimšanas gadu.  laika iedalīšanas un skaitīšanas sistēma, kuras mazākā vienība ir diena.  Grāmatniecībā grāmatas, tabulas vai cita veida izdevums, kuras galvenā daļa ir gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.