Lasot A. Upīša romānu bieži radās sarežģījumi, jo plaši izmantoti dažāda veida vārdi (perša, smilkšu, brandavīna), mēri (pusstops, plāceņu sainis) un profesijas (zāģeris, sedlinieks, būdnieks), kurus mūsdienās vairs neizmanto. Plaši izmantoti vietvārdi (Aizlakstes, Pulksteņkalniņš, Klidziņa). Tāpat kā mūsdienās, arī romānā iedzīvotājus iedala pēc ciemiem, kuros viņi dzīvo (pālieši, dīvajieši). Ļoti īpatnēja izlikās arī cilvēku saukšana, (Upīšu Mārtiņš, Lielspuru Auziniete).
Teksts bagāts ar daudziem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem, piemēram, metaforām (ratu telpa, vezums izšalca), salīdzinājumiem (Kuģenieks brūns kā ķieģelis), epiteti (liels, bargs).
…
