Dauna sindroms - cilvēka iedzimta slimība, kuru izraisa lieka 21. hromosoma un kurai raksturīga garīgā atpalicība un sirds un elpošanas sistēmas defekti.
Dauna slimība ir viens no endogēnās izcelsmes oligofrēnijas veidiem. Slimību 1864.gadā aprakstījis angļu ārsts Džons Lengdons Dauns. Pēc statistikas datiem Eiropā ar to slimo 1 bērns no 600 līdz 700 jaundzimušajiem. Dauna sindroms veido apmēram 10 -12% garīgās atpalicības populācijā, un tas vienādi skar abus dzimumus.
Dauna sindroma formas ir saistītas ar patoloģiskām izmaiņām dzimumšūnās. Šīs izmaiņas var būt iedzimtas (piemēram, Dauna sindroma nēsātāji) vai iegūtas (piemēram, ķīmisku vielu vai starojuma iedarbība dzimumšūnu attīstības laikā).
Dauna sindroma iemesls nav zināms, kaut arī tas daudz tiek pētīts.Par iespējamiem cēloņiem uzskata vēlas dzemdības (ar Dauna slimību biežāk slimo bērni, kuru mātes dzemdību laikā ir vecākas par 35 gadiem), kā arī jonizējošās radiācijas ietekmi. Sieviešu vecumā no 40 līdz 45 gadiem risks ir lielāks – 1,5% gadījumu. Jebkuras izmaiņas iedzimtības materiālā (mutācijas) izraisa izmaiņas arī organisma funkcijās un uzbūvē. Mutācijas var izraisīt daudzi un dažādi faktori. Pēdējā laikā ļoti aktuāls kļuvis jautājums par radiācijas un dažādu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi uz mūsu organismu. …
