Ar nožēlu jāatzīst, ka ar kristietības ienākšanu Latvijas teritorijā lielā mērā senlatviešu dievību un folkloras nozīme samazinājās un dažās vietās pat pilnībā izzuda, bet tomēr ir saglabājušās dažas gadskārtu svinības un to tradīcijas. Sevišķi jāizceļ Jāņi, Ziemassvētki, Lieldienas, tomēr arī tajos ir vairāki jaunievedumi.
Vienīgās svinības, kuras mēs svinam gandrīz tajos pašos datumos kā senlatvieši ir Jāņi, jo tie viņiem bija 23. jūnijā, bet mūsdienas 23.,24. jūnijs. Svinam tieši saulgriežus un nekas nav saistīts ar kristīgo baznīcu. Neatņemama sastāvdaļa ir alus, siers, vainagu pīšana, māju pušķošana ar Jāņu zālēm. Piemēram, senlatvieši pinot vainagus vēlējās veicināt auglību, ražību. …
