Gistava Flobēra romāns „Bovarī kundze” ir viens no izcilākajiem darbiem, kādu jebkad esmu lasījusi. Šajā romānā par sev tuvu es uzskatu vilšanos, ko piedzīvoja Bovarī kundze – darba galvenā varone.
Bovarī kundze bija īsta dāma. Par tādu viņu uzskatīja sabiedrība, un par tādu viņa uzskatīja sevi pašu. Viņa bija labi ģērbta, vienmēr sakārtotiem matiem, koptām rokām un aristokrātisku bālumu sejā. Sabiedrībā viņu cienīja tāpēc, ka bija izsmalcināta un gracioza un, iespējams, arī tāpēc, ka bija apprecējusi Jonviles labāko ārstu Šarlu Bovarī.
Bovarī kundze, Emma vārdā, mīlēja lasīt romānus par laulības dzīvi, mīļākajiem, par dzīvi, kura nes laimi. Viņa ticēja, ka arī viņai būs ideāla dzīve, tādēļ Emma bija spērusi pirmo soli šī sapņa īstenošanai – precības.
Sākumā Emma jutās laimīga. Pamostoties ik rītu blakus savam mīļotajam, ēdot kopā brokastis, pavadot ik dienu plecu pie pleca un vakaros liekoties blakus gultā viens otram, Emma jutās laimīga. Ar katras jaunas dienas pienākšanu, viņa atklāja savā vīrā ko jaunu un pievilcīgu.…
