Eiropas Savienības institūcijas

5.EIROPADOME
Regulē LES 15.p.; LESD 235.-236.p.
Eiropadome ir visneformālākā no ES institūcijām. Sākotnēji tā darbojās neoficiāli kā forums, kur noritēja apspriedes starp ES valstu vadītājiem. 1992.gadā tā ieguva oficiālu statusu, bet 2009.gadā kļuva par vienu no septiņām oficiālajām ES iestādēm.
Eiropadome sastāv no dalībvalstu vai to valdību vadītājiem, tās priekšsēdētāja (šobrīd Hermanis van Rompejs) un Komisijas priekšsēdētāja. Tās darbībā piedalās Augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos.
Eiropadomes prezidents = ES prezidents. To ievēl uz 2,5 gadiem. Amats ieviests ar Lisabonas līgumu. Eiropadomes prezidenta galvenais uzdevums ir nodrošināt Eiropadomes darba nepārtrauktību starp sanāksmēm, kā arī atbildēt par sanāksmju dienas kārtību.
Eiropadome ir galvenā politiskā institūcija ES, jo sastāv no dalībvalstu vadītājiem. Tā nosprauž galvenos vispārīgos politiskos virzienu un prioritātes (pēc kuriem vadās EK ES tiesību izstrādē). Eiropadome pati neveic likumdošanas funkciju, bet tikai:
1)nosaka ES vispārējās politiskās ievirzes un prioritātes;
2)risina sarežģītus vai „delikātus” jautājumus, kurus nevar nokārtot zemākā starpvaldību līmenī.
Eiropadomes sanāksmes ir augstākā līmeņa tikšanās, kur ES valstu vadītāji pulcējas, lai spriestu par vispārējās politiskām prioritātēm un galvenajām iniciatīvām. Parasti notiek četras sanāksmes gadā (vada priekšsēdētājs)  divas reizes sešos mēnešos. Taču vajadzības gadījumā priekšsēdētājs var sasaukt īpašu sanāksmi. Parasti sanāksmes notiek Briselē.
Eiropadomē lēmumus pieņem pēc vienprātības principa, izņemot gadījumus, kad ES līgumos paredzēts kas cits (dažkārt var ar kvalificētu balsu vairākumu). Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētājam, kā arī Augstajam pārstāvim nav balsstiesību.
…