Risinot praktiskus uzdevumus, lai konstatētu valsts atbildību, jāņem vērā šādi galvenie kritēriji:
1)vai ir noticis starptautisko tiesību pārkāpums (objektīvais kritērijs) – piem., valsts rīkojusies pretēji savām investīciju aizsardzības līgumā ietvertajām saistībām, kuras pārkāpuma brīdī starp valstīm bijušas saistošas;
2)vai ir attiecināmība (subjektīvais kritērijs) – 4.-11.p., piemēram, uz valsti attiecināms būs gadījums, kad pašvaldība būtu nodevusi kādam pašvaldības uzņēmumam veikt kādu uzdevumu, proti, uzlikt administratīvo sodu (kas ir valsts varas funkcija);
3)vai nav atbildību izslēdzošu apstākļu – 20.-27.p.;
4)vai attiecīgā valsts var celt prasību – 42.p.;
5)vai izieti vietējie tiesību aizsardzības mehānismi – ja to prasa starptautiskās tiesības, taču līgumā var vienoties citādāk (tad uzreiz var griezties starptautiskā tiesā).
6)ko cietusī valsts var prasīt no pārkāpējvalsts – kādu atlīdzinājuma veidu.
STARPTAUTISKO ORGANIZĀCIJU ATBILDĪBA
Iesākts darbs pie normu projekta (būtībā tie paši noteikumi, kas attiecībā uz valstīm) – Starptautisko tiesību komisijas 2011.gada Pantu projekts par starptautisko organizāciju starptautiski tiesisko atbildību.
Organizācija atbild par tās dalībvalstu veiktu starptautisko tiesību pārkāpumu, ja:
1)sniegusi palīdzību valstij vai atbalstījusi to;
2)ir vadījusi vai kontrolējusi pārkāpumu;
3)uzkūdījusi uz pārkāpumu;
4)pieņēmusi valstij saistošas normas, kuru izpilde ir novedusi pie pārkāpuma (var būt arī dalītā atbildība, kad valsts un organizācija ir viena līguma dalībnieces).
…
