Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ūdens ķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšana', 1.
  • Konspekts 'Ūdens ķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšana', 2.
  • Konspekts 'Ūdens ķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšana', 3.
  • Konspekts 'Ūdens ķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšana', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Svarīgs ūdens tīrības pakāpi raksturošs parametrs ir oksidējamība jeb ķīmiskais skābekļa patēriņš – ĶSP. Ķīmiskais skābekļa patēriņu raksturo organisko un neorganisko reducētāju saturs ūdenī, tas ir skābekļa daudzums, kas nepieciešams visu izšķīdušo un suspendēto organisko savienojumu pilnīgai ķīmiskai oksidēšanai līdz neorganiskajiem galaproduktiem.
Angļu valodā lieto apzīmējumu COD (Chemical Oxygen Demand).
ĶSP izsaka mg/l. Ir divas galvenās metodes, kurās izmanto divas dažādus oksidēšanas aģentus: oksidējamība ar kalija permanganātu (KMnO4) – ĶSP un oksidējamība ar kalija dihromātu (K2Cr2O7) – ĶSP. ĶSP metode ir jutīgāka nekā dihramātmetode un tadeļ to lieto ūdenim ar zemu organisko vielu daudzumu, piem., oligotrofos, mezotrofos ezeros, dzeramajam ūdenim.
ĶSP vērtības ir atkarīgas no ūdeņu izcelsmes un piesārņotības veida un pakāpes.

Autora komentārsAtvērt
Atlants