20. gadsimta beigu raksturīga iezīme ir globalizācija - vēsturisks process, kas pastiprinās pēdējos gados. Taču tas nav universāls process, kas visās cilvēka aktivitātes jomās norit vienādi. Dabiski vēsturiska tendence globalizācijai ir tehnikas, informācijas, komunikācijas un ekonomikas sfērā, bet tik uzskatāmi nav politikā, jo visi procesi pasaules politikā nenotiek sinhroni.
Globalizācija jau pirms Pirmā pasaules kara bija saistīta ar diviem faktoriem : tirdzniecības robežu starp valstīm noārdīšanu vai pat pilnīgu atcelšanu, ka arī finansu tirgus liberalizāciju, kas deva iespēju kapitālieguldījumiem izplatīties visur. Savukārt, mūsdienu globalizācijas tendences sākās 70. gados ar transnacionālas tirdzniecības pieaugumu. Globalizācija novērsa tehniskos un ekonomiskos šķēršļus, atcēla attālumus un laiku. Internets, mobilo telefonu sakari un satelīttelevīzija cilvēkiem ļāva acumirklī uzzināt par notikumiem, kas risinās jebkurā zemeslodes vietā. Transnacionālas korporācijas izvieto savus uzņēmumus dažādās pasaules malās studenti mācās augstskolās kas atrodas tūkstošiem kilometru no vietas, kur dzīvo viņu vecāki.
Aizvien vairāk rodas izjūta, ka dzīvojam vienotā (globālā) pasaule un var runāt par vienotas „pasaules kultūras” veidošanos. …
