-
Klasvadības plāns
Korektīvais klasvadības aspekts
Apbalvojums. Iesākās stunda un skolotājs sāk stāstīt par tēmu, pēkšņi puisis stundas laikā sāk nodarboties ar blakus lietām, sarunājās ar blakus sēdošo, skolotājs to ievēro un stāstāmais tajā brīdi ir jāpārtrauc. Jāietur neliela pauze un jāvērš ir skatiens uz skolēna pusi, pie reizes viņu uzrunājot. Nevajadzētu aizmirst to, ka tam nebūtu jābūt nekam agresīvām vai uzbrūkošam pret skolēnu, jāatgādina, ka tad, kad runā kāds cits noteikti nevajag viņu pārtraukt, vēl, jo vairāk, ja tas ir skolotājs, atgādina par savstarpējās cieņas izrādīšanu, un atgādina par to, kas notiek, ja tiek pārkāpti klases noteikumi, bet, lai citiem skolēniem nerastos šāda pati ideja traucēt stundu, skolotājs stāsta, ka par šādu pārkāpumu ir klase jauzkavē pēc stundas, lai atstrādātu zaudēto laiku. Šajā brīdi vairs neviens nevēlēsies pārtraukt skolotāju un darīt blakus lietas, jo viņi zina, ka tādā veidā tiks atņemts viņu starpbrīdis. Toties skolotājs atgādina arī to, ja darbs tiks nākošajā reizē paveikts kvalitatīvāk, tad arī viņi būs nopelnījuši atpūtu ātrāk.…
Šajā kontekstā domājot par savu klasvadības filozofiju autors nonāca pie kopsaucēja, kurš tad varētu vislabāk raksturot to kāda tipa filozofiju autors vēlētos izmantot savās stundās. Ir vairāki svarīgi aspekti ko autors vēlētos savā filozofijā iekļaut, svarīgākais noteikti ir cieņa, cieņai vienmēr ir jābūt pret vecāku cilvēku, vai šajā gadījumā pret skolotāju, ka tas nav cilvēks pret kuru var izturēties ar necieņu vai ņirgāšanos, protams kaut kādā mērā tā ir arī skolotāja atbildība dot skolēniem to, lai viņš izrādītu cieņu pret skolotāju, bet neatkarīgi no situācijas, skolēnam tomēr ir jāsaprot, ka skola nav tā vieta kur var atnākt un „atsēdet”, bet gan tiešām gūt jaunas un sev interesējošas zināšanas un tā kā ir jauzvedās sabiedriskā vietā. Noteikti svarīgi būtu atrast arī vidusceļu, lai skolēni nesāktu no tevis baidīties, bet gan uzlūkotu kā autoritāti un saprastu, ka pie šāda skolotāja ir jāievēro discipilīna un nedrīkst palaisties brīvsolī. Noteikti jau var saprast, ka autors ir izvēlējis savu ceļu virzīt uz biheiviorisma pusi, tāpēc, ka autoraprāt šī pieeja šķiet daudz saistošāka par humāno un demokrātisko pieeju.
