Konstitūcijas, kā tiesību akta ar augstāko juridisko spēku, izveidošanās pamatā ir vairāki kopēji faktori, kurus varētu uzskatīt par konstitucionālo tiesību avotiem.
Vispirms konstitūciju iespaidoja tiesību saime, kultūras un reliģijas tradīcijas. Katras atsevišķas valsts konstitūcija pārņemtos elementus piemēroja jaunās sabiedrības un valsts tiesībām, vajadzībām un uzskatiem.
Tātad - konstitūcijas ģenēzi un attīstību noteica vairāki faktori. Pēc V.Eglīša domām1 svarīgākie bija:
1)Antīkās demokrātijas tiesiskā kārtība:
Antīko valstu, īpaši Senās Romas, lielākais ieguldījums konstitucionālismā ir rakstītā likuma ieviešana, amatpersonu amatu ieņemšanas tiesiskā mehānisma (ievēlēšana vai iecelšana) un amatu ieņemšanas termiņu izstrāde. Mūsdienu konstitūcija nav iedomājama bez minētajiem aspektiem. Tas ļauj secināt, ka konstitūcija pārņēma vispārējas abstraktas normas principus, kā arī daudzus tiesību institūtus (demokrātija, kvorums, amatu ieņemšana, koleģialitāte, tiesiska procedūra u.c.). Taču pasaulē ir valstis, kurās konstitūciju veido uz citiem pamatiem. Piemēram, Lielbritānijā, konstitūcija balstās uz politiskajām paražām un tiesu nolēmumiem (precedentiem). …
