-
Komercreģistru loma komerctiesībās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 2 | |
| 1. | Komercreģistrs un to loma komerclikumos | 3 |
| 1.1. | Komercreģistra vešana un atklātība | 3 |
| 1.2. | Komercreģistra ierakstu saturs | 4 |
| 1.3. | Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana | 5 |
| 1.5 | Ziņu iesniegšanas termiņš | 7 |
| NOBEIGUMS | 8 | |
| IZMANTOTIES INFORMĀCIJAS AVOTI | 9 |
Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību. Bez ierakstiem komercreģistrā ietilpst arī komersantu reģistrācijas lietas. Komercreģistra iestāde kā publisko tiesību subjekts nedrīkst ierakstīt komercreģistrā ziņas, kuru ierakstīšanu nepārprotami nenosaka likums. Ziņu sarakstu, kas ierakstāmas komercreģistrā, nosaka 8. pants (p) tomēr tas nav izsmeļošs – komentējamais pants izmantojot vispārīgu formulējumu „likumā noteiktas ziņas”, faktiski pieļauj iespēju noteikt ierakstu saturu papildus arī gan citur komerclikumos, gan arī citos likumos. Pašlaik papildus 8. p. noteiktajām komercreģistrā ierakstāmajām ziņām var ierakstīt arī ziņas, kuras noteiktas 108. p. 1. daļa (d). (kapitālsabiedrības likvidatoru atsevišķās pārstāvības tiesības), 138. p. 2. d. (ziņas par sabiedrības ar papildus atbildību dalībniekiem, kuri atbild par sabiedrības saistībām), 331. p. 3. d. (lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, kurš pieņemts likvidācijas gaitā).
Komercreģistru ved ar likumu tam īpaši pilnvarota iestāde. Pašlaik saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2.7 p. un komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 2. p. komercreģistra iestāde ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas pārraudzības esošais Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrs.
Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.…
Komercreģistrs ir viens no centrālajiem komerctiesību institūtiem un ir liela loma komerctiesībās. Komerctiesības ir privāttiesību nozare, bet komercreģistrs ir publisko tiesību nozare, jo komercreģistra turētājs ir valsts iestāde, reģistrācijas pienākums ir uzlikts ar imperatīvu normu, reģistrācijai pakļautajam subjektam nav izvēles iespējas un par reģistrācijas pienākuma neizpildi paredzēta publiski tiesiskā atbildība. Līdz ar to uz komercreģistru un ar to saistītajām tiesiskajām attiecībām piemērojams vispārējais tiesību princips „aizliegts viss, kas nav atļauts.” Komercreģistrs ir instruments, ar kura palīdzību tiek atvieglota tiesiskā aizsardzība. Agrāk komersanti tika reģistrēti ģildēs, cunftēs, vēlāk šo funkciju pārņēma valsts, tādejādi radās publiskie komersantu reģistri. Pēc savas būtības, komercreģistrs ir informācijas un dokumentu kopums, sastāv no ierakstiem un komercreģistra lietām. Komercreģistra ieraksti tiek izdarīti un glabāti elektroniskā formā datorizēta datu bāzē. Par katru komersanta veidu ir noteikts savs nepieciešamais ierakstu komplekts. Ierakstu daļā glabājas ziņas par prokūristiem, uzņēmuma likvidāciju, maksātnespējas stāvokli un reorganizāciju. Komercreģistra ierakstiem ir konstitutīvie un deklaratīvie ieraksti. Konstitutīvie ieraksti ir noteikt statuss, jauna tiesiskā attiecības rodas ieraksta izdarīšanas rezultātā. Ja nav izdarīta ieraksta reģistrācijā, neveidojas noteiktais statuss, piemēram, komersanta statuss nav iegūts, ja komersants nav reģistrēts komercreģistrā. Pamatkapitāls arī ir konstitutīvais ieraksta veids, jo attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) , saskaņā ar krimināllikumu (KL) pamatkapitāla lielums palielināšanās gadījumā mainās ar reģistrāciju. Konstitutīvie ieraksti rada statusu: Nav ieraksta – nav statusa!!! Konstitutīvos statusus par tādiem nosaka pats likums, tādēļ ir jāskatās likuma formulējums, kurā parasti norāda : ‘’stājas spēkā ar reģistrācijas brīdi.’’
