Dzīvi varam attēlot arī grafiski, tai ir izejas punkts un beigu punkts, kuriem savukārt pa vidu ir arī citi punktiņi. Šos punktiņus savieno nogrieznīši, tie var būt garāki un īsāki, tam nav nozīmes, jo ātrums ar kādu mēs pa tiem pārvietojamies var būt atšķirīgs. Dzīves ideāls ir pēc iespējas vairāk šo punktiņu un ātrāka pārvietošanās starp tiem. Neeksistē etalons, pēc kura vajadzētu dzīvot, bet Z.Mauriņa, manuprāt, neapzināti tādu ir izveidojusi un tas viņai izdevies godam. …
